Maģistra grāds izglītības zinātnēs – pakāpiens profesionālai izaugsmei

Maģistra grāds izglītības zinātnēs – pakāpiens profesionālai izaugsmei

Lai iepazīstinātu studētgribētājus ar maģistra studiju iespējām pedagoģijā un izglītības zinātnēs Latvijas Universitātē (LU), maijā norisinājās tiešsaistes saruna “Kāpēc vajadzīgs maģistra grāds izglītības zinātnēs?”, kurā piedalījās gan studiju programmu direktores, gan studējošie.  

“Ja kāds apsver, vai uzsākt studijas maģistrantūrā vai  tomēr nē, es ieteiktu šo domu ātri ķert ciet. Manuprāt, nav tāda cilvēka, kas būtu šīs studijas pabeidzies un teicis, ka to nožēlo,” ir pārliecināta LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne un maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” direktore profesore Linda Daniela. “Studēt maģistrantūrā nozīmē pierādīt, pirmkārt, sev pašam un, otrkārt, citiem, ka vari to izdarīt. Jāsaprot, ka maģistrs jau ir savā ziņā pētnieks, kuram ir jāveic pētījumi un jāsaprot likumsakarības jau ne tikai skolēna, bet jau izglītības sistēmas vadības līmenī.”

Akadēmiskā studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” ļauj studentiem no jauno tehnoloģiju lietotājiem pārtapt par to lietišķiem attīstītājiem, pateicoties padziļinātai tehnoloģiju izpratnei, tehnoloģisko risinājumu dizaina izstrādei, apgūtai efektīvai komunikācijai, līderībai komandas darbā. Šīs studiju programmas studente Anna Ansone uzskata, ka studijas maģistrantūrā ļauj dziļāk izprast izglītības zinātņu jomu un raudzīties uz to no pierādījumos balstītas perspektīvas, pieņemot pamatotus lēmumus, vienlaikus, viņasprāt, studijas ir iespēja rast arī jaunus domubiedrus no dažādām jomām, ar kuriem apmainīties pieredzē un idejās, kopā ģenerējot jaunas.

Kopsavelkot līdzšinējo izglītības zinātņu jomas studiju programmu absolventu pieredzi, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes īstenotās maģistra studiju programmas “Izglītības zinātnes” direktore profesore Dita Nīmante stāsta: “Aptaujājot studentus un absolventus, esam secinājuši, ka lielākais ieguvums ir personiskās kompetences pilnveide, kurai līdzās ir arī profesionālās kompetences pilnveide un pētnieciskās kompetenceas attīstīšana. Taču papildus tam vēl ir viens svarīgs aspekts – tā ir starpdisciplinaritāte, kas ļauj gūt plašāku skatījumu par likumsakarībām. Tā ir iespēja paskatīties uz procesiem izglītībā sistēmiskā līmenī. Šo programmu absolventi ir cilvēki, kas ir spējīgi virzīt izglītības politiku, konsultēt un mentorēt dažādu līmeņu institūcijās.”  

Maģistra studiju programma “Izglītības zinātnes” studētgribētājiem piedāvā dažādas studiju izvēles, jo tiek organizēta divos moduļos. Īsajā modulī ir četras pieejamās specializācijas, tostarp “Skolotājs mentors”, “Dažādība un iekļaušanās izglītībā”, “Izglītības vadība”, “Cilvēku uzvedība un konsultēšana izglītībā”, savukārt garajā modulī – “Pedagoģija” – ir iespēja apgūt pedagoģiskās, pedagoģiskās līderības un pētniecisko kompetenci studentiem ar vai bez iepriekšējo pedagoģisko izglītību.

Rihards Pelnēns, kurš izvēlējies studijas maģistra studiju programmā “Izglītības zinātnes” un pašreiz jau strādā skolā par matemātikas skolotāju, uzskata, ka maģistra grāds ir būtisks priekšnoteikums tālākai profesionālajai izaugsmei, kas ļauj nostiprināt gan personīgo pārliecību jomā, gan arī ir konkurētspēju veicinošs faktors darba tirgū.

Sarunā tās dalībnieki raksturoja studiju programmu saturisko pusi, pētnieciskajām iespējām un praktisko ikdienu, meklējot atbildi uz jautājumu, kā studijas maģistrantūrā ir iespējams savienot ar darba slodzi. Sarunas dalībnieki dalījās viedokļos par nepieciešamo pašpārbaudi, uzdodot sev kontroljautājumus pirms izvēlēties profesiju, kas saistīta ar izglītības jomu, kā arī iezīmēja darba un izaugsmes iespējas kā akadēmiskajā vidē, tā profesionālajā jomā izglītības nozarē.

SKATIES SARUNAS VIDEOIERAKSTU ŠEIT

Uzņemšana Latvijas Universitātes īstenotajās maģistra studiju programmās norisināsies no 3. jūlija līdz 14. jūlijam. Aktualitātēm var sekot vietnē www.gribustudet.lv.

Par visām studiju iespējām pedagoģijas un izglītības zinātņu jomā Latvijā iespējams uzzināt plašāk internetvietnē www.esiskolotajs.lv, kur pieejama arī Skolu vakanču karte.


Citi raksti