Pedagoģija nevienā mirklī nekļūst garlaicīga
Ketlīna Tumase ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” 1. kursa studente.
– Kādēļ Tu izvēlējies kļūt par skolotāju /mācīties pedagoģiju?
Man skolas laikā ļoti palaimējās, jo mani skolotāji bija un ir ne vien inteliģenti cilvēki un zinoši pedagogi savā jomā, bet arī ļoti harismātiskas personas, kuras iedvesmoja, ticēja un motivēja. Raugoties uz šiem paraugiem, to saskarsmi ar līdzcilvēkiem un profesionālo darbu, manī neviļus radās doma, ka arī es gribu tā turpināt.
– Kas, Tavuprāt, ir skolotājs šodien? Kāda ir skolotāja loma bērna attīstības ceļā?
Skolotāja lomu bērna attīstības ceļā, manuprāt, ļoti precīzi iezīmējis matemātiķis, pedagogs un datorzinātnieks Seimūrs Paperts, kurš pauda ideju, ka “Skolotāja loma ir nevis pasniegt “gatavas” zināšanas, bet radīt apstākļus un nosacījumus, lai skolēns būvētu šīs zināšanas pats” (tulkots). Un šis apgalvojums sevī ietver arī atziņu, ka skolotājs nevar iemācīt visas nepieciešamās zināšanas (it īpaši šajos laikos, kad, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, mēs nemaz nevaram precīzi zināt, kādas zināšanas, prasmes un kompetences būs nepieciešamas darba tirgū pēc 10 un 20 gadiem), tāpēc ir tik būtiski bērniem, jauniešiem radīt iespēju apjaust izziņas, domāšanas un radīšanas lielo spēku. Manuprāt, tas lieliski sasaucas arī ar Skola2030 jauno programmu mērķiem un saturu.
– Kādam jābūt ideālajam skolotājam?
Tā visaptveroši varētu sacīt, ka pedagogam jābūt ārkārtīgi empātiskam, optimismu izstarojošam un mācīties gribošam (jā, pašam jāturpina mācīties visu mūžu). Bet, manuprāt, nav vienas pareizas formulas. Kopš skolas sola mēs zinām, ka skolotāji ir ļoti dažādi – katram ir sava neatkārtojamā personības šķautne. Tāpēc katram mācībspēkam ir jāatrod savs sadarbības veids, savas stiprās, reizēm unikālās rakstura iezīmes un savs mācību stils.
– Kā Tu uzrunātu kādu, kurš vēl tikai domā kļūt par skolotāju / mācīties pedagoģiju?
Pedagoģija ir brīnišķīga pasaule, kura nevienā mirklī nekļūst garlaicīga, tā nestāv uz vietas, bet, līdztekus pārmaiņām ap mums, tā ir nemitīgā attīstībā un pilnveidē. Skolotāja darbs ļauj katru dienu radīt pašam, radīt to tādu, kādu Tu to vēlies redzēt, un, strādājot pedagoģijā, vakaros Tu varēsi doties pie miera ar apziņu, ka Tu esi mazliet, mazliet mainījis šo pasauli.
